Miškolca (Miskolci Járás)
Miškolca (hu) ir pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos pie Šajo upes Bika kalnu (Bükk) piekājē. Trešā lielākā Ungārijas pilsēta.
Apkārtnē tūristu iecienīti kūrorti — Miškolctapolca (Miskolctapolca) ar peldbaseinu alā un Lillafīreda (Lillafüred) Bika kalnos.
Pilsēta pirmoreiz rakstos minēta 1210. gadā. 1365. gadā Ungārijas karalis Lajošs I tai piešķīra daļējas pilsētas tiesības.
1544. gadā turki nodedzināja Miškolcu.
XVIII gadsimta sākumā Miškolca bija pretaustriešu sacelšanās līdera Ferenca II Rākoci rezidence, tāpēc 1707. gadā austrieši to izpostīja.
Pēc Trianonas līguma noteikumiem Košice tika piešķirta Slovākijai, tāpēc Miškolca kļuva par Ungārijas ziemeļu daļas galveno centru. Starp pasaules kariem Miškolca strauji attīstījās kā smagās rūpniecības pilsēta. Arī pēc 2.pasaules kara saglabājās lielrūpniecības pārsvars.
Pēc sociālisma sabrukuma Ungārijā un tirgus liberalizācijas Miškolca piedzīvoja smagu saimniecības lejupslīdi. Tā bija pilsēta ar vislielāko bezdarba līmeni valstī.
Apkārtnē tūristu iecienīti kūrorti — Miškolctapolca (Miskolctapolca) ar peldbaseinu alā un Lillafīreda (Lillafüred) Bika kalnos.
Pilsēta pirmoreiz rakstos minēta 1210. gadā. 1365. gadā Ungārijas karalis Lajošs I tai piešķīra daļējas pilsētas tiesības.
1544. gadā turki nodedzināja Miškolcu.
XVIII gadsimta sākumā Miškolca bija pretaustriešu sacelšanās līdera Ferenca II Rākoci rezidence, tāpēc 1707. gadā austrieši to izpostīja.
Pēc Trianonas līguma noteikumiem Košice tika piešķirta Slovākijai, tāpēc Miškolca kļuva par Ungārijas ziemeļu daļas galveno centru. Starp pasaules kariem Miškolca strauji attīstījās kā smagās rūpniecības pilsēta. Arī pēc 2.pasaules kara saglabājās lielrūpniecības pārsvars.
Pēc sociālisma sabrukuma Ungārijā un tirgus liberalizācijas Miškolca piedzīvoja smagu saimniecības lejupslīdi. Tā bija pilsēta ar vislielāko bezdarba līmeni valstī.
Ģeogrāfiskā karte - Miškolca (Miskolci Járás)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ungārija
 |
 |
| Ungārijas karogs | |
Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| HUF | Ungārijas forints (Hungarian forint) | Ft | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |